Eiropas Vides aģentūra (EVA) informē, ka publicēts pirmā Eiropas klimata risku novērtējuma (turpmāk – EUCRA) galīgais ziņojums un tā kopsavilkums (European Climate Risk Assessment), 1 identificējot vairāk nekā 36 klimata pārmaiņu riskus Eiropai.
EUCRA ziņojumā ir identificēti 36 galvenie riski Eiropai, no kuriem daudzi jau ir sasnieguši kritisko līmeni un var kļūt katastrofāli bez steidzamas un izlēmīgas rīcības. Informācija pirmajā šāda veida novērtējumā ir apkopota ar mērķi atbalstīt stratēģiskās politikas veidošanu. Ziņojumā identificētie klimata riski apdraud Eiropas enerģētikas un pārtikas drošību, ekosistēmu, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu stabilitāti un cilvēku veselību.
Ziņojums balstīts uz jau pieejamajiem datiem un papildina tos ar aktuālāko informāciju par klimata ietekmi un riskiem Eiropai, tostarp nesenajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (turpmāk – IPCC), Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta un Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) kopīgā pētniecības centra ziņojumiem.
EUCRA ziņojuma atziņas skaidri liecina, ka Eiropa kopumā jau saskaras un turpinās saskarties ar tādām cilvēku darbības izraisītām klimata pārmaiņu izpausmēm, kā augstāku temperatūru, intensīvāku un biežāku karstuma viļņu risku, ilgstošu sausumu, intensīvākiem nokrišņiem, mazāku vidējo vēja ātrumu un mazāku sniega daudzumu, kā tas skaidri norādīts IPCC ziņojumos. Tomēr šī vispārējā aina neatspoguļo sarežģīto mijiedarbību starp apdraudējumiem un katastrofālas ietekmes varbūtību.
Cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas ietekmē planētu, 2023. gads pasaulē bija vissiltākais gads novērojumu vēsturē, un vidējā globālā temperatūra 12 mēnešu periodā no 2023. gada februāra līdz 2024. gada janvārim pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta līmeni par 1,5°C. Kā norādīts EUCRA ziņojumā, ja arī labvēlīgākajā, optimistiskākajā scenārijā (ja izdotos globālo sasilšanu ierobežot līdz 1,5 grādiem virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa), Eiropai, kas sasilst divreiz vairāk nekā vidēji pasaule, būs jāiemācās sadzīvot ar klimatu, kas ir par 3 grādiem siltāks, un attiecīgi tikt galā ar eksponenciāli lielāku skaitu karstuma viļņu un citu ekstrēmu laikapstākļu notikumu.
Ekonomiskie zaudējumi, ko izraisa biežāki ar klimata mainību saistīti ekstrēmi notikumi, palielinās. Ekonomiskie zaudējumi pēdējos 3 gados pārsniedza 50 miljardus eiro gadā. 2022. gada vasarā no 60 000 līdz 70 000 priekšlaicīgas nāves Eiropā bija karstuma dēļ. Ja pašreizējā Eiropas Savienības ekonomika tiktu pakļauta globālajai sasilšanai par 3°C, Eiropas Savienības zaudējumi sasniegtu vismaz 170 miljardus EUR (1,36 % no ES IKP) gadā.
Piemēri Latvijā: 2023. gadā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” uz 2023. gada 5. oktobri Ministru kabinetā bija atbalstīta finanšu līdzekļu piešķiršana piecām pašvaldībām par kopējo summu 1 562 286 euro. Eiropas ārkārtas finansējums ES lauksaimniekiem tika piešķirts ar 2023. gada 14. jūlija regulējumu par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm ES dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ.
Latvijas klimata pārmaiņu radītie riski aprakstīti Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam[1]. Plānā paredzēti vairāk nekā 80 pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, lai mazinātu Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.
Papildus informācija:
Climate-ADAPT vietnē tagad ir pieejama atjaunināta EUCRA interaktīva tīmekļa lapa, video, FAQ un daudz ko citu: European Climate Risk Assessment
EUCRA ziņojums kopā ar Eiropas Komisijas paziņojumu par klimata risku pārvaldību (Managing climate risks – protecting people and prosperity), kas publicēts 2024. gada 12. martā, ir guvis plašu atbalstu arī Eiropas institūcijās.
Daži no EUCRA ziņojumā iekļautajiem galvenajiem secinājumiem:
• Vairāki nozīmīgi klimata riski jau ir sasnieguši kritisko līmeni;
• Ekonomiskie zaudējumi pēdējos 3 gados pārsniedza 50 miljardus eiro gadā. 2022. gada vasarā no 60 000 līdz 70 000 priekšlaicīgas nāves Eiropā bija karstuma dēļ;
• Gandrīz visi (34 no 36) galvenajiem klimata riskiem šajā gadsimtā sasniegs kritisku vai pat katastrofālu līmeni;
• Būtiskas sasilšanas gadījumā (High warming scenario) no karstuma viļņiem nomirtu simtiem tūkstoši cilvēku, un ekonomiskie zaudējumi no piekrastes plūdiem vien varētu pārsniegt 1 triljonu eiro gadā;
• Sabiedrība nav gatava straujai lielo klimata risku pieauguma attīstībai;
• Tomēr ES un tās dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, lai izprastu klimata riskus, ar kuriem tās saskaras; nacionālā līmeņa klimata risku novērtējumus arvien vairāk izmanto pielāgošanās politikas izstrādē;
• Lielākā daļa no galvenajiem klimata riskiem ir kopīgi ES un tās dalībvalstīm, tāpēc visos pārvaldības līmeņos ir nepieciešama koordinēta un steidzama papildu darbība;
• Steidzami ir vajadzīga stingrāka ES politikas rīcība, lai pārvaldītu vairākus nozīmīgus klimata riskus. ES var arī spēlēt nozīmīgu lomu galveno klimata risku analīzes uzlabošanā, izmantojot tiesību aktus, uzraudzību, līdzfinansējumu un tehnisko atbalstu.
• Taču kopējais EUCRA ziņojuma vēstījums ir šāds – Eiropa nav gatava klimata riskiem, un tieši Eiropa ir pasaulē visstraujāk sasilstošais kontinents;
• Klimata riski strauji pieaug, jo mēs esam pārsnieguši 1,5 grādu globālās sasilšanas slieksni. Šie riski apdraud enerģētikas un pārtikas drošību, ekosistēmas, infrastruktūru, finanšu stabilitāti, cilvēku veselību u.c.