Mūsdienās novērojama klimata pārmaiņu pastiprināšanās. Novērotās klimata pārmaiņu ietekmes pasaulē ir spēcīgākas un izteiktākas dabas sistēmās. Daudzos reģionos nokrišņu vai arī kūstošā ledus un sniega daudzuma izmaiņas ir radījušas izmaiņas hidroloģiskajā režīmā, ietekmējot ūdens resursu kvalitāti un kvantitāti. Daudzas sauszemes, saldūdeņu un jūras sugas ir izmainījušas savu apdzīvotības areālu, sezonālās aktivitātes, migrācijas raksturu. Pētījumu rezultātu apkopojums, kas veikts dažādos pasaules reģionos par vairākām graudaugu kultūrām, kopumā parāda lielāku negatīvu ietekmi graudaugu ražībai nekā pozitīvu. Savukārt daļēja okeāna paskābināšanās ietekme uz jūras organismiem ir saistāma ar cilvēku darbību.
Klimata pārmaiņu veicinātājs ir siltumnīcefekta gāzes jeb SEG. To emisijas ir strauji pieaugušas kopš industrializācijas laikmeta sākuma, ko veicinājis iedzīvotāju skaita straujais pieaugums un ekonomikas izaugsme, un tagad to koncentrācija novērojama lielāka nekā jebkad agrāk. Pasaulē CO2 koncentrācija atmosfērā, kas veicina vidējās gaisa temperatūras palielināšanos, stabili pieaug, piemēram, 2019. gada maijā CO2 koncentrācija sasniedza jau 411,35 ppm. Aktuālie CO2 koncentrācijas dati pieejami vietnē Earth System Research Laboratory.
SEG emisiju ietekme kopā ar citiem antropogēniem jeb cilvēka darbības izraisītiem faktoriem ir konstatējama visā klimata sistēmā. Laika periodā no 1750. līdz 2011. gadam kopējās antropogēnās CO2 emisijas atmosfērā bija 2040 ± 310 Gt. Apmēram 40% no šīm emisijām ir palikušas atmosfērā, pārējās uzglabājas uz zemes (augos un augsnē) un okeānos. Okeāns absorbē ap 30% no emitētā CO2 daudzuma, radot okeāna paskābināšanos, izmaiņas ekosistēmās un sugu sastāvos. Apmēram puse no CO2 antropogēnām emisijām laika periodā no 1750. līdz 2011.gadam ir radītas pēdējos 40 gados.
Klimats mainās un to skaidri pierāda novērojumi par vairāk nekā 100 gadu ilgu periodu. Īpaši straujas klimata pārmaiņas pasaulē ir notikušas kopš 20. gadsimta vidus.
Nākotnes klimata scenāriji nav iepriecinoši – pie pašreizējā dzīves stila un patēriņa, strauji pieaugot cilvēku skaitam, izplešoties pilsētvidei un pilsētām, kas ir izteiktas t.s. “siltuma salas”, novecojot nācijām, prognozēts, ka strauji pieaugs ekstremālu dabas parādību biežums un to intensitāte: karstuma viļņi, jaunu slimību ienākšana.
Klimata pārmaiņu novēršana izveidojās līdz ar prognozēm par klimata pārmaiņu iespējamību un apziņu, ka ir nepieciešams tās novērst. Turpretim pielāgošanās klimata pārmaiņām virziens radās salīdzinoši nesen – tad, kad tika konstatēts, ka pilnībā novērst klimata pārmaiņas neizdosies, un tāpēc ir nepieciešams mazināt to radītos riskus un pielāgoties.