Iesniegt informāciju par īstenotu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu

Pielāgošanas pasākuma nosaukums

Pielāgošanās joma vai nozare

Norādiet vienu galveno darbības jomu vai nozari, kurā īstenots pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākums.

Pielāgošanās joma vai nozare

- Izvēlēties -Bioloģiskā daudzveidībaĒkas un būvesEnerģētikaFinansesJūra uz zivsaimniecībaKatastrofu un risku pārvaldībaLauksaimniecībaMežsaimniecībaPētījumi (par pielāgošanos)Piekrastes teritorijaPielāgošanās plāni/stratēģijasPilsētvideTransportsŪdens apsaimniekošanaVeselībaZaļā infrastruktūraVisas jomasCits...

Ievadīt citu…

Klimata pārmaiņu izpausmes

Norādiet, kādām klimata pārmaiņu izpausmēm palīdz pielāgoties šis pasākums.

Ekstrēmas gaisa temperatūras

Intensīvi nokrišņi

Jūras līmeņa pieaugums

Krasta erozija

Plūdi

Jūra un zivsaimniecība

Sausums, karstuma viļņi

Ūdens trūkums

Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas

Vētras

Visas izpausmes

Cits

Norādiet, vai īstenotājs ir pašvaldība, valsts iestāde, privātuzņēmējs u.c.

Īstenotājs

- Izvēlēties -PašvaldībaPētniecības institūcijaPlānošanas reģionsPrivātais sektorsValsts iestādeVisi īstenotājiCits

Norādiet precīzu iestādes nosaukumu

Īstenotāja nosaukums

Pasākuma realizēšanas gads

Norādiet gadu, kad pasākums ir pabeigts.

2020

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

2028

2029

2030

Ikgadējs pasākums

Norādiet, vai pasākums ir paredzēts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam 1. pielikumā.

Vai pasākums paredzēts Pielāgošanās plānā?

- Izvēlēties -JāNēNav norādīts

Norādiet rīcības virzienu saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030.gadam 1.pielikumu

Rīcības virziens (saskaņā ar Pielāgošanās plāna 1.pielikumu)Rīcības virziens (saskaņā ar Pielāgošanās plāna 1.pielikumu)

Rīcības virziens (saskaņā ar Pielāgošanās plāna 1.pielikumu)

- Izvēlēties -1.1. Agrīnās brīdināšanas sistēma ir reaģētspējīga, regulāri aktualizēta un nodrošina augstas izšķirtspējas modelēšanu ekstrēmu laikapstākļu ietekmes prognozēšanai1.2.Vispusīgi preventīvie pasākumi, lai pasargātu cilvēka veselību un dzīvību no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm2.1. Visaptveroša tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem 2.2. Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm2.3. Tūrisma nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana 3.1. Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai3.2. Inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem3.3. Būvju un ēku pielāgošana klimata pārmaiņu ietekmēm un slodzēm4.1. Klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšana ekosistēmās un sugu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana4.2. Kontroles sistēmas izveidošana svešzemju invazīvo sugu, kaitēkļu un patogēno organismu izplatības ierobežošanai4.3. Dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) un kultūrvēsturisko ainavu vērtību aizsardzība no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes5.1. Pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas izveide un uzturēšana5.2. Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai5.3. Klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšana teritorijas attīstības plānošanā un nozaru politikās

1.1.

- Nav -1 Uzlabot agrīnās brīdināšanas un prognozēšanas sistēmas, lai brīdinātu par ekstrēmiem laikapstākļiem.2 Pilnveidot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, ieviešot un uzturot šūnu apraides sistēmu (t.i. mobilo sakaru tīklā) vai citu apziņošanas risinājumu, lai nodrošinātu operatīvu iedzīvotāju informēšanu par dabas katastrofām, kā arī iespēju robežās par ekstrēmiem laikapstākļiem.

1.2.

- Nav -1.Veicināt bezmaksas brīvi piekļūstama dzeramā ūdens pieejamību publiskās vietās (stacijās, autoostās, peldvietās, parkos, veikalos), kā arī valsts un pašvaldību iestādēs.2.Nodrošināt sabiedrību ar informāciju par karstuma ietekmi uz veselību un rekomendācijām par rīcību karstuma viļņu laikā.3.Nodrošināt papildus profilaktiskos un informēšanas pasākumus par klimata pārmaiņu ietekmēm un pielāgošanos tām izglītības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, tai skaitā apmācīt bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju un bērnu nometņu darbiniekus, bibliotēku darbiniekus.4.Veikt pētījumu par infekciju slimību pārnēsātāju izplatības, aktivitātes, inficētības un iedzīvotāju saslimstības rādītāju saistību ar klimata parametru pārmaiņām.5.Sabiedrības informēšanā iekļaut informāciju par iespējamām klimata pārmaiņu izraisītām infekciju pārnēsātāju izmaiņām Latvijā, jaunu slimību simptomiem un profilakses pasākumiem, īpaši, paaugstināta riska teritorijās.6.Sagatavot izglītojošu informāciju par klimata pārmaiņām, to ietekmi (t.sk. riskiem, potenciālajiem zaudējumiem) un pielāgošanos tām.7.Pārskatīt tiesisko regulējumu un uzlabot tā ieviešanu attiecībā uz gaisa atdzesēšanas sistēmu uzstādīšanas nepieciešamību un uzturēšanu publiskās telpās, prioritāri - veselības aprūpes iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, bērnudārzos, vilcienu stacijās (kur tas ir būtiski).8.Veicināt tādu apstādījumu veidošanu pilsētvidē, kas rada noēnojumu.9.Pilnveidot civilās aizsardzības mācību kursu, tajā iekļaujot klimata pārmaiņu jautājumus un iespējamās darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.10.Īstenot sabiedrības, īpaši hronisko slimību pacientu, informēšanu par veselības profilakses pasākumiem pirms karstuma viļņiem un to laikā.11.Nodrošināt rekomendāciju izstrādi sociālās aprūpes iestādēm un sociālajiem darbiniekiem par veselības profilakses pasākumiem karstuma viļņu laikā.12.Veikt periodisku analīzi par gada laikā kopējo mirušo, hospitalizēto un personu, kurām neatliekami sniegta medicīniskā palīdzība, skaitu pa dienām, sasaistot to ar reģistrēto gaisa temperatūru.

2.1.

- Nav -1 Koordinēt tiesiskā regulējuma pilnveidi apdrošināšanas tirgus stiprināšanai un pakalpojumu paplašināšanai, lai samazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, visās potenciāli ietekmētajās tautsaimniecības nozarēs.2 Organizēt apmācības apdrošināšanas firmām par ar klimata pārmaiņu saistītiem riskiem.3.Pilnveidot tiesisko regulējumu, lai veicinātu investīciju ieguldīšanu, ņemot vērā klimata pārmaiņu riskus un nepieciešamību pēc SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saglabāšanas un palielināšanas.4.Organizēt apmācības banku sektoram par “zaļajām” investīcijām (t.sk. investīcijām, kas nodrošina klimatnoturīgumu), to priekšrocībām.5.Piesaistīt finansējumu un izvērtēt iespēju izveidot un uzturēt informācijas sistēmu (kurā integrēta informācija par klimata pārmaiņu indeksiem, satelītdatiem par topogrāfiju un nokrišņiem, augšņu kartēm, ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartējumu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izplatību, applūstošajām teritorijām, ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu u.c.), kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā par zemes lietošanas veidu, t.sk. ņemot vērā Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus.

2.2.

- Nav -1. Veicināt audzējamo kultūraugu sugu un šķirņu daudzveidību praksē, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus.2.Īstenot kultūraugu kaitīgo organismu un attīstīt dzīvnieku slimību ierosinātāju un pārnēsātāju izplatības uzraudzību un monitoringu, ņemot vērā klimata pārmaiņu riskus.3.Atjaunot un pielāgot meliorācijas sistēmas, t.sk. apdzīvotās vietās, lai iespējami novērstu klimata pārmaiņu veicinātus (sevišķu intensīvu lietusgāžu pieauguma) plūdus. Kur nepieciešams, atjaunot ūdensteču dabisko posmu caurplūdumu, lai mazinātu plūdu sekas un stabilizētu ekosistēmas.4.Nodrošināt lauksaimnieku informēšanu par apdrošināšanas iespējām un priekšrocībām laikapstākļu ekstrēmu (t.sk. klimata pārmaiņu veicinātu) radīto zaudējumu kompensēšanai.5.Veikt pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmētās kukaiņu mainīgās faunas lomu zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības riska dinamiku Latvijā.6.Veikt pētījumu par klimata pārmaiņu veicinātiem infekcijas slimību pārnēsātājiem un to izplatības tendencēm, lai izprastu infekcijas slimību epidemioloģiju, rašanos, izplatību un slogu lauksaimniecībai, kā arī izpētītu rezistences veidošanos un izplatīšanos, un uzlabotu infekcijas slimību un rezistences attīstības agrīnu atklāšanu dzīvnieku veselības jomā.7. Veikt izpēti par esošo disperso mitrāju saglabāšanu un jaunu izveidošanu, kā arī veicināt disperso mitrāju veidošanu un uzturēšanu, sevišķi apvidos, kur dominē lauksaimniecības zemes.8.Pilnveidot tiesisko regulējumu, lai sekmētu kvalitatīva stādmateriāla selekcionēšanu zemākas biezības jaunaudžu ierīkošanai (meža atjaunošana stādot vai sējot), tādējādi paaugstinot meža noturību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un vairojot tā produktivitāti.9.Pilnveidot tiesisko regulējumu, lai sekmētu neizmantoto, mazproduktīvo lauksaimniecības zemju apmežošanu (nodrošinot, ka netiek apmežoti ES nozīmes aizsargājamie biotopi) ar augsnes un augšanas tipam atbilstošām sugām, veidojot vējnoturīgas audzes.10.Izvērtēt specifisku nosacījumu ieviešanas nepieciešamību jaunaudžu (koku augstums 4-6m) kopšanas sekmēšanai, lai nodrošinātu stabilitāti pret dažādiem klimata pārmaiņu izraisītiem riskiem.11.Veicināt meža ceļu tīkla attīstību, lai nodrošinātu efektīvu meža zemju apsaimniekošanu, un cita veida zemju pārvaldību nelabvēlīgos klimata apstākļos, kā arī operatīvu rīcību ārkārtējos (ugunsgrēku, t.sk. kūdras) gadījumos. Augsta apdraudējuma vietās ierīkot papildus meža ugunsdzēsības infrastruktūru, veicot rūpīgu izvērtējumu tās nepieciešamībai.12.Atjaunot un pielāgot meža meliorācijas sistēmas, lai iespējami novērstu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes.13.Veicināt pievešanas tehnikas ar mazāku spiedienu uz augsni izmantošanu, lai saudzētu augsni mežos ziemā bezsala apstākļos.14.Izstrādāt zinātniski pamatotas vadlīnijas mežu apsaimniekošanai, lai veicinātu to klimatnoturību.15. Nodrošināt jaunajā meža nozares politikas plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu saskaņotību ar nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām.16. Veikt izpēti par klimata pārmaiņu radītu risku ietekmi uz meža ekoloģiskajām, sociālajām un ekonomiskajām funkcijām.17.Apzināt klimata pārmaiņu rezultātā apdraudētās dabisko ūdeņu zivju sugas un akvakultūrā audzējamās zivju sugas Latvijā.18.Pārskatīt Zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes un nepieciešamības gadījumā noteikt tajās lielākus atražošanas apjomus klimata pārmaiņu skartajām dabisko ūdeņu zivju sugām.19.Informēt iesaistītās puses par iespējamajiem klimata riskiem un pielāgošanās iespējām zivsaimniecībā.20.Izstrādāt invazīvo ūdens bioloģisko resursu sugu sarakstu, kas Latvijā ienākušas klimata pārmaiņu ietekmes rezultātā.

2.3.

- Nav -1. Veicināt valsts nozīmes kultūras pieminekļu un dabas pieminekļu pielāgošanu klimata pārmaiņu ietekmēm.2. Nodrošināt izglītojošu informāciju tūrisma uzņēmumiem par Latvijas klimatu, klimata pārmaiņām un iespējām pielāgot uzņēmējdarbību tām.3. Nodrošināt jūras krastu apmeklētāju brīdināšanas un drošības pasākumus potenciālo noslīdeņu, nogruvumu un applūšanas riska vietās.4. Nodrošināt tūrisma infrastruktūras pielāgošanu erozijas veicinātām kāpu un stāvkrasta izmaiņām un nodrošināt atbilstošu piekļuvi pludmalei.5. Papildināt oficiālo Latvijas tūrisma portālu http://www.latvia.travel ar tūristiem noderīgām ziņām par Latvijas klimatu, piemēram, ūdenstūrismā izmantojamo upju ūdens līmeņa ziņām, pilnīgāku informāciju par Latvijas klimatu visās sezonās.

3.1.

- Nav -1. Identificēt primāri svarīgās vietas pilsētās un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur zaļā infrastruktūra var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.2. Attīstot vai reģenerējot urbānas teritorijas, paredzēt un īstenot zaļās infrastruktūras risinājumus, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām.

3.2.

- Nav -1. Izvērtēt un ieplānot papildus ietilpības nepieciešamību lietus ūdens savākšanai pilsētās, t.sk. veikt maksimālo nokrišņu vērtējumus dažādām varbūtībām klimata pārmaiņu ietekmē, lai pasargātu ēkas un būves no lietus ūdens slodzes (pamatu izskalošanas u.tml.).2. Uzlabot lietus kanalizācijas sistēmas un caurtekas pilsētās, papildinot tās ar zaļās infrastruktūras elementiem, iepriekš definējot to nepieciešamo kapacitāti, ņemot vērā klimata pārmaiņas, kā arī veicināt ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu un lietus ūdens izmantošanu vietās, kur nav nepieciešams ūdens dzeramā ūdens kvalitātē.3. Izstrādāt vadlīnijas lietus ūdens noteces izmaiņu klimata pārmaiņu ietekmē integrēšanai ceļu būvniecības plānošanā un projektēšanā, kā arī jau esošo ceļu būvju pielāgošanai.4. Izstrādāt vadlīnijas kuģošanas līdzekļu ostām un piestātnēm par pielāgošanos potenciālo jūras uzplūdu un citiem klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem atbilstoši aktuālākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem.5. Identificēt jutīgākās elektronisko sakaru infrastruktūras, kam ir nepieciešama pielāgošana klimata pārmaiņām un ar to saistītajiem riskiem.6. Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām.7. Pārskatīt transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras reglamentējošos normatīvos aktus atbilstoši klimata pārmaiņu prognozēm.8. Atjaunot meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanas aprēķinos iekļauto meteoroloģisko un hidroloģisko raksturlielumu (sezonām raksturīgie noteces slāņi ar noteiktu atkārtošanās varbūtību, noteces moduļi, ikgadējās gadu vidējās noteces slāņa u.tml.) vērtības.

3.3.

- Nav -1. Veicināt publiskā sektora un lielāko uzņēmumu ēkās tādu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu, t.sk zaļās infrastruktūras risinājumu ieviešanu, kas pasargā ēkas no siltuma uzkāršanas, lai samazinātu kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanas un lietošanas nepieciešamību.2. Precizēt būvnormatīvos nokrišņu slodžu vērtības esošo ēku tipiem, lai uzlabotu plānošanas precizitāti un samazinātu potenciālo apdraudējumu.3. Identificēt jutīgākās valsts un pašvaldību ēkas, kam būtu nepieciešama pielāgošana klimata pārmaiņām un to saistītajiem riskiem.4. Izstrādāt vadlīnijas esošo ēku konstrukciju uzlabojumiem klimata pārmaiņu, t.sk. ekstrēmu, apdraudējumu mazināšanai.5. Pārstrādājot Latvijas būvnormatīvus, to prasības pielāgot aktuālajiem klimata pārmaiņu scenārijiem un ietvert regulējumu, kas samazina klimata pārmaiņu radītos riskus.

4.1.

- Nav -1.Integrēt klimata pārmaiņu pielāgošanās aspektus visās atbilstošajās dabas un vides aizsardzības kampaņās/projektos.3. Integrēt klimata pārmaiņu ietekmes, scenārijus un pielāgošanās pasākumus Biotopu apsaimniekošanas vadlīnijās.4. Izstrādāt pētījumu par klimatjutīgajām savvaļas sugām, kuru izdzīvošanai Latvijā nepieciešami noteikti mikroklimatiskie apstākļi.5. Pilnveidojot normatīvos aktus, kas nosaka ĪADT apsaimniekošanu, iekļaut normu par pielāgošanās klimata pārmaiņām ņemšanu vērā, t.sk., lai pret klimata pārmaiņām jutīgās un Latvijai raksturīgās biotopu un sugu dzīvotnes uzturētu optimālā stāvoklī.6. Izstrādāt pētījumu par mehānisko šķēršļu nojaukšanu upēs (kur tas iespējams), lai palielinātu upju pašreizējo dabisko caurplūdi klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanai.7. Precizēt virszemes ūdensobjektu kvalitātes vērtējumu (tai skaitā zilaļģu un hlorofila a monitoringu), palielinot monitoringa biežumu vasaras sezonā, ņemot vērā ūdens temperatūras paaugstināšanos klimata pārmaiņu ietekmē.8. Izstrādāt pētījumu, sniedzot priekšlikumus pasākumu īstenošanai bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai ainavu līmenī, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

4.2.

- Nav -1. Aktualizējot invazīvo sugu sarakstu, ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmes.2. Pilnveidot invazīvo sugu kontroles un prevencijas pasākumus, ņemot vērā klimata pārmaiņas.

4.3.

- Nav -1. Integrēt ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kas vērsti uz piekrastes ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmju aspektus.2. Veicināt pasākumu ieviešanu peldvietu infrastruktūras noturības uzturēšanai pret klimata pārmaiņu radītiem riskiem (plūdu, uzplūdu, krasta erozijas apdraudētās jūras un Rīgas jūras līča peldvietas, iekšzemes peldvietas).3. Izvērtēt, kādi pasākumi Baltijas jūras krasta erozijas mazināšanai un krasta stiprināšanai ir lietderīgi un nodrošināt pasākumu īstenošanu jūras krastu stiprināšanai, kur tas ir prioritāri nepieciešams un lietderīgi, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus.4. Izstrādāt metodiku detalizētai ainavu izpētei, veikt izpēti un noteikt pret klimata pārmaiņām jutīgās ainavu teritorijas un vietas.5. Izstrādāt vadlīnijas pret klimata pārmaiņām jutīgo ainavu teritoriju uzturēšanai, saglabāšanai.

5.1.

- Nav -1. Pilnveidot un uzturēt klimata pārmaiņu analīzes un prognozēšanas datu bāzi, nodrošināt tās publisku pieejamību.2. Izveidot un uzturēt vienotu datu bāzi par katastrofu, t.sk. klimata pārmaiņu veicinātu ekstrēmu laikapstākļu, izraisītajiem zaudējumiem.3. Veikt jūras krastu erozijas monitoringa metožu izvērtējumu un izstrādāt Latvijai piemērotu pastāvīgā monitoringa metodiku.4. Atsākt un nodrošināt nepārtrauktu jūras krastu ģeoloģisko procesu monitoringu, novērtēšanu un jūras krasta erozijas modelēšanu.5. Izvērtēt esošo tiesisko regulējumu, nepieciešamības gadījumā to pilnveidojot, sadarbībai starp institūcijām, lai nodrošinātu klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas darbību, t.sk. sistēmas darbībai nepieciešamo datu vākšanu.

5.2.

- Nav -1. Nodrošināt pētījumu īstenošanu, kas Latvijā pēta cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm, attīsta pielāgošanās klimata pārmaiņām risinājumus un klimatnoturīgu attīstību, kā arī veicina klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.2. Stiprināt starptautisko sadarbību zinātnē un pētniecībā par klimata pārmaiņu ietekmēm, riskiem un ievainojamību, pielāgošanos klimata pārmaiņām.3. Atjaunot un publicēt Latvijai izstrādātos nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus, papildinot līdz šim izstrādātos scenārijus ar rādītājiem, kas nav līdz šim nav apskatīti un aktualizējot izmantotos datus, ņemot vērā jaunākos IPCC ziņojumus (t.sk. AR6).

5.3.

- Nav -1. Integrēt visu līmeņu teritoriju attīstības plānošanas un nozaru politikas dokumentu izstrādē un aktualizācijā klimata pārmaiņu aspektus, to ietekmes mazināšanas un pielāgošanās jautājumus.2. Izstrādājot pašvaldību attīstības programmas, nodrošināt detalizētu rīcību un nepieciešamo pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu iekļaušanu.3. Izstrādāt uzplūdu prognozes visām republikas pilsētām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar jūru.4. Izstrādāt vai aktualizēt plūdu riska pārvaldības plānus Latvijas piekrastes pilsētām, iepriekš izvērtējot, kurām pilsētām tas ir nepieciešams.5. Organizēt apmācības pašvaldībām par klimata pārmaiņu riskiem un to ietekmju iekļaušanu teritorijas plānošanā, pašvaldību lēmumu pieņemšanā.6. Nodrošināt, ka, izstrādājot pilsētu teritoriālos plānus (ielas/zonas līmeņa) tiek ņemti vērā klimatnoturīgas attīstības aspekti.7. Veikt ekspertu apmācību par integrētiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem nozaru un reģionālajā politikā un aktivitātēs.

Norādiet tīmekļa vietni, kur pieejama plašāka informācija par pasākumu.

Saite uz realizēto pasākumu

Norādiet pasākumam izlietoto finansējumu, tai skaitā līdzfinansējumu.

Pasākumam izlietotais finansējums, EUR

Norādiet finansējuma avotu

Finansējuma avots, piemēram, ES fondi, pašvaldības budžets u.c.

Pielāgošanas pasākuma apraksts