Klimata pārmaiņu mazināšana saistās ar antropogēni (cilvēka darbības rezultātā) izraisītu klimata pārmaiņu novēršanu un kopējās klimata sistēmas stabilizēšanu. Klimata pārmaiņu mazināšanu teorētiski iespējams nodrošināt ar siltumnīcefekta gāzu jeb SEG (greenhouse gas, GHG) emisiju samazināšanu, palielinot oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti, kā arī uztverot un noglabājot CO2 zemes struktūrās (carbon capture and storage, CCS) vai tās atkārtoti izmantojot (carbon capture and utilisation, CCU).
Ņemot vērā SEG emisiju avotu dažādību, SEG emisiju ierobežošanas nolūkā uzmanība jāpievērš visām tautsaimniecības nozarēm, kā arī iedzīvotāju dzīvesveidam un patēriņam.
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas rodas ne tikai dabīgu procesu, bet arī antropogēnu jeb cilvēku darbību rezultātā. Pētījumi liecina, ka kopš 20.gadsimta vidus kopējā SEG emisiju koncentrācija atmosfērā ir arvien pieaugusi, un prognozes liecina, ka tā paaugstināties arī turpmāk, ja netiks veikti mazināšanas pasākumi. Ikgadējās SEG emisijas vidēji pieaugušas par 1,0 gigatonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (Gt CO2ekv.) laika posmā 2000.-2010. gads, salīdzinot ar 0,4 Gt CO2ekv. laika posmā 1970.-2000. gadam. 2017. gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības (ZIZIM), bet ieskaitot netiešās CO2 emisijas, bija 11325.33 kilotonnas (kt) CO2 ekvivalenta, savukārt 9618.48 kt CO2 ekvivalenta, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas. Kopumā Latvijas SEG emisijas kopš 1990.gada ir samazinājušās par 56.9% neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2 emisijas.
Klimata pārmaiņas tieši vai netieši skar visas nozares. Tā, piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP) pasaulē ik gadu samazinās par vidēji 1,6% globālo vides problēmu un CO2 piesārņojuma dēļ.
Globālo klimata problēmu risināšana notiek divos neatdalāmos pamatvirzienos – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm (riskiem) – vai pretēji – radītajām priekšrocībām. Šo jautājumu risināšanā iesaistās pasaules valstis un īsteno saistītu dažādus SEG emisiju samazinošus pasākumus, piemēram:
- izveidojot globālus uz tirgu balstītus mehānismus SEG emisiju samazināšanai,
- nospraužot noteiktus SEG emisiju samazināšanas mērķus,
- globāli paužot apņemšanos samazināt savas valsts radītos SEG emisijas noteiktā apjomā,
- noteiktu darbību atļauju tirdzniecības sistēmas izveide, kurā iegūtos finanšu līdzekļus ļauj izmantot energoefektivitātes uzlabošanai,
- jaunu vai jau pastāvošu tīrāku tehnoloģiju attīstība un ieviešana,
- atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai aizvietojot fosilas izcelsmes energoresursus.
Jo ātrāk tiek novērsta klimata pārmaiņas, jo mazāka ir vajadzība pēc pielāgošanās klimata pārmaiņām.
SEG emisijas tiek grupētas piecos galvenajos sektoros:
Transports
SEG emisijas rodas galvenokārt fosilo degvielu izmantošanas rezultātā. SEG emisijas var samazināt, izmantojot alternatīvās degvielas vai arī minimizējot fosilo degvielu izmantošanu, t.sk. samazinot patēriņu uz nobrauktajiem km un pārvadātajiem cilvēkiem un precēm.
Lauksaimniecība
SEG emisijas rodas no mājdzīvniekiem, kūtsmēsliem, minerālmēslu lietošanas, augšņu apstrādes. SEG emisijas var samazināt galvenokārt nodrošinot kūtsmēslu atbilstošu apsaimniekošanu un optimizējot minerālmēslu lietošanu un augšņu apstrādi, taču būtisku ietekmi var radīt arī pieprasījuma struktūras pēc lauksaimniecības produktiem izmaiņas.
Rūpnieciskā ražošana
SEG emisijas rodas no enerģijas un energoresursu izmantošanas specifisku tehnoloģisko iekārtu darbības nodrošināšanai, piemēram, no dzelzs, cementa, klinkera, kaļķiem, keramikas ražošanai, kā arī no atsevišķu aukstuma aģentu (HFC) izmantošanas saldēšanas iekārtās un gaisa kondicionēšanas iekārtās. SEG emisijas var samazināt, uzlabojot enerģijas ieguves un izmantošanas efektivitāti, fosilo energoresursu vietā izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī novēršot aukstuma aģentu noplūdes.
Enerģētika
SEG emisijas rodas no siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas, taču ražošanas apmērus nosaka siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš. SEG emisijas var samazināt, efektīvāk izmantojot fosilos energoresursus un pārejot no fosilo energoresursu izmantošanas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, taču visbūtiskāk emisijas var samazināt mājsaimniecību un komersantu pieprasījuma pēc siltumenerģijas un elektroenerģijas samazināšanās (t.sk. energoefektivitātes uzlabošanās un patēriņa paradumu maiņas rezultātā).
Atkritumu apsaimniekošana
SEG emisijas rodas atkritumu sadalīšanās rezultātā, t.sk. no deponēšanas, kompostēšanas, izgāztuvēm, atkritumu sadedzināšanas un notekūdeņiem. SEG emisijas samazināt var samazinot atkritumu daudzumu, kā arī nodrošinot atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu.