Lai pilnveidotu nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas sistēmu, projekta ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām īsteno vairākus pētījumus SEG emisiju aprēķinu uzlabošanai un Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (KPSP) vadlīniju papildinājuma ieviešanai lauksaimniecības, enerģētikas un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, kā arī uzdevumus SEG inventarizācijas kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzlabošanai.
Ņemot vērā, ka VARAM koordinē SEG inventarizācijas sagatavošanu un ziņošanu, projekta ietvaros:
- 1.iznākuma 5.1.apakšaktivitātes īstenošana par SEG emisiju aprēķina uzlabošanu lauksaimniecības sektorā ir deleģēta Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU). Lai atjaunotu aprēķinu metodiku lauksaimniecības SEG emisiju noteikšanai, atbilstoši 2019. gada papildinājumam 2006. gada KPSP vadlīnijām, apakšaktivitātes ietvaros tiek veikti pētījumi lauksaimniecības dzīvnieku skaita noteikšanas koeficientu precizēšanai, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu algoritma atjaunošanai, slāpekļa plūsmu kvalitātes kontroles kritēriju izstrādei u.c., kā arī tiek veikti lauka darbi pētniecības fermās un digestātu un barības paraugu ķīmiskā analīze N2O un CH4 emisiju aprēķinu nodrošināšanai augkopības un lopkopības sektoros.
- 2021.gadā LLU uzsāka pētījumus un veica piena un gaļas liellopu grupu definēšanu atkarībā no dzīvnieku vecuma, dzimuma un ražošanas intensitātes, nosakot lauksaimniecības dzīvnieku dalījumu augstražīgās un zemas ražības grupās, kā arī apzinot dzīvnieku skaita statistikas pieejamību nodefinētajās grupās. Lai analizētu lopbarības ķīmiskos rādītājus, tika ņemti lopbarības paraugi visā Latvijas teritorijā, pavisam kopā veicot 53 barības paraugu ķīmiskā sastāva analīzes. Barības paraugi, kuriem tika noteikts ķīmiskais sastāvs, bija: siens, skābsiens, skābbarība, pilnīgi samaisītais barības maisījums (TMR) un spēkbarība. Īpaša uzmanība tika pievērsta rupjās lopbarības paraugiem, ņemot vērā, ka to kvalitāte mainās vairāk nekā sagatavotā spēkbarībā.
- 2022.gadā LLU turpinās darbu pie pētījumiem un plāno veikt lauksaimniecības dzīvnieku grupu un to statistikas precizēšanu, problēmu un iespēju definēšanu, emisiju aprēķināšanu pēc 2019. gada papildinājuma 2006. gada KSPS vadlīnijām un to salīdzināšanu ar līdzšinēji lietoto metodiku, kā arī plāno veikt jaunās metodikas potenciālās ietekmes izvērtējumu uz kopējo lauksaimniecības emisijas apjomu.
- 1. iznākuma 5.2.apakšaktivitāte par SEG inventarizācijas kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzlabošanu un SEG aprēķina uzlabošanu enerģētikas nozarē ir deleģēta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) un Fizikālās enerģētikas institūtam (FEI):
- Lai precīzāk un savlaicīgāk veiktu pārbaudes SEG inventarizācijas kvalitātes kontrolei un kvalitātes nodrošināšanai (KN/KK), apakšaktivitātes ietvaros 2021. gadā LVĢMC izstrādāja tiešsaistes kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas (KK/KN) procedūru veidlapas noteiktiem SEG inventarizācijas sektoriem. Izveidojot vienotu tiešsaistes KK/KN veidlapu aizpildīšanas platformu, ir atvieglota ne tikai SEG inventarizācijas sektoru ekspertu un kvalitātes vadītāja pienākumi, bet arī uzlabota vienota un automatizēta veidlapu arhivēšanas sistēma.
- Ņemot vērā, ka valsts vides informācijas pārskatu sistēmā “2-Gaiss” bija nepieciešams aktualizēt gaisu piesārņojošajām ražotnēm aktuālas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE) vērtības, apakšaktivitātes ietvaros 2021. gadā LVĢMC veica manuālu darbu, lai gaisu piesārņojošām ražotnēm aktualizētu vai pievienotu NACE vērtības, salīdzinot un izlabojot “2-Gaiss” datubāzē esošos uzņēmumu datus ar SIA “Lursoft” datubāzē esošajiem datiem. Kopumā pārskatu sistēmā “2-Gaiss” tika veikta 9923 objektu pārbaude – daļai objektu tika laboti NACE kodi, daļai tika pievienotas strukturizētas adreses un koordinātes, pārējiem objektiem tika aktualizēti organizācijas dati.
- Lai veiksmīgi ieviestu 2019. gada papildinājumu 2006. gada KPSP vadlīnijām, kurā ir papildināta nodaļa noplūdes emisiju uzskaitē, iekļaujot tajā kurināmā pārveidošanas sektoru, apakšaktivitātes ietvaros FEI ir izskatījuši patreiz izmantoto pieeju un metodiku SEG emisiju aprēķināšanai no noplūdes emisijām un analizējuši 2019. gada KPSP vadlīniju papildinājumu 2006. gada KPSP vadlīnijām, kā arī identificējuši enerģētikas apakšsektorus, kuriem ar Tier 1 metodi aprēķinās noplūdes SEG emisijas no kurināmā pārveidošanas. 2022 gadā FEI turpinās darbu pie metodikas (instrukcijas) izstrādes vēsturisko SEG emisiju aprēķināšanai un veiks uzlabojumus enerģētikas sektora SEG prognožu modelī, iestrādājot tajā izstrādāto metodiku.
- 1. iznākuma 6.aktivitāte par pētījumu izstrādi ZIZIMM sektorā ir deleģēta Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”. Aktivitātes ietvaros paredzēts: pilnveidot SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinus, uzskaiti un ziņošanu ZIZIMM sektorā; pilnveidot SEG emisiju un CO2 piesaistes prognožu aprēķinus aramzemēm, ilggadīgajiem zālājiem, apsaimniekotiem mitrājiem un mežam, t. sk. meža ieaudzēšanas un citiem zemes izmantošanas maiņas veidiem; sagatavot priekšlikumu apsaimniekoto mitrāju radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmai, kas ietver institucionālo struktūru, darbību datu raksturojumu, kvalitātes kontroles instrumentus, kā arī SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinu metodiku; sagatavot uzlabojumu plānu SEG inventarizācijas nacionālās sistēmas ZIZIMM sektora pilnveidošanai, nodrošinot SEG emisiju un CO2 piesaistes pamatavotu un darbību, kas vērstas uz klimata izmaiņu mazināšanu, kvantitatīvu novērtējumu. Pētījumu izstrādē iesaistīti arī eksperti, kuri Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā gatavo SEG inventarizācijas ziņojumus ZIZIMM sektoram, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju nacionālo SEG inventarizāciju sagatavošanai Baltijas valstīs.
- 2021.gadā SILAVA sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas ekspertiem veica 2019. gada KPSP vadlīniju papildinājumu 2006. gada KPSP vadlīnijām analīzi un izvērtēšanu attiecībā uz ZIZIMM sektoru. Izvērtējums tika fokusēts uz tiem 2019. gada KPSP vadlīniju papildinājuma aspektiem, kas potenciāli varētu tikt ietverti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālajās SEG inventarizācijās un kas varētu rezultēties ziņotā SEG emisiju un CO2 piesaistes apjoma izmaiņās ZIZIMM sektorā. Sagatavotas datu matricas un uzsākta Baltijas valstu datu ieguve par mitrāju uzskaites apakš kategorijām, pieejamajiem un trūkstošajiem darbību datiem, to esošo un plānoto ieguves veidu, iesaistītajām institūcijām, kā arī datu ieguves izaicinājumiem.
- Šī aktivitātes ietvaros Silava 2022.gadā turpinās darbu pie nacionālās SEG inventarizācijas sistēmas ZIZIMM sektorā pilnveidošanas atbilstoši 2019. gada KPSP vadlīniju papildinājumam 2006. gada KPSP vadlīnijām, pilnveidos mitrāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas, kā arī veiks uzlabojuma plāna sagatavošanu SEG inventarizācijas nacionālās sistēmas ZIZIMM sektoram pilnveidošanai, tai skaitā ietverot mitrāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaiti.
Projekta ietvaros 2022. gada 4. ceturksnī VARAM organizēs arī pieredzes apmaiņas semināru SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām par jauno ziņošanas vadlīniju īstenošanu attiecībā uz ikgadējo SEG inventarizāciju un prognozēm, kā arī 2019. gada KPSP papildinājuma 2006. gada vadlīnijām īstenošanu Baltijas valstīs. Seminārā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekspertiem plānots pārrunāt jauno ziņošanas vadlīniju ieviešanu SEG inventarizācijā un prognožu aprēķinos, noskaidrot, kuri no sektoriem, izmantojot jaunās vadlīnijas, tiek ietekmēti visvairāk, kā arī apmainīties pieredzē par datu ieguvi un institucionālo sistēmu.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Papildu informācija par projektu pieejama šeit.
Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.