Lai sniegtu atbalstu gan politikas plānotājiem lēmumu pieņemšanā, gan noderīgu informāciju sabiedrībai un zinātniskajai kopienai, projekta ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izstrādā savlaicīgu un efektīvu iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu par bīstamiem laika apstākļiem, veic analīzi par līdzšinējām un nākotnes klimata pārmaiņām, kā arī novērtē jūras krasta līnijas līdzšinējās izmaiņas un krasta erozijas dinamiku.
Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji 2100. gadam:
Lai izstrādātu nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus, ir būtiski nodrošināt kvalitatīvas un nepārtrauktas datu rindas, kas raksturo līdzšinējo klimatu. Nereti tiek fiksēti vēsturisko novērojumu datu iztrūkumi, kad novērojumu staciju vai novērojumu instrumentu darbība bijusi pārtraukta. Balstoties gan uz citu valstu meteoroloģijas dienestu pieredzi, gan veicot pētījumus LVĢMC, dažādiem meteoroloģiskajiem parametriem tiek meklētas un izstrādātās atbilstošākās metodes, lai nodrošinātu iespējami nepārtrauktas un viendabīgas klimatiskās datu rindas. Šobrīd LVĢMC speciālisti veic vidējās, maksimālās un minimālās gaisa temperatūras, atmosfēras nokrišņu daudzuma un vidējo vēja ātruma analīzi, nodrošinot datu kvalitātes kontroli un viendabīgumu. Iegūtās laikrindas tiks izmantotas tālākiem aprēķiniem, tajā skaitā, dažādu klimatisko indeksu aprēķināšanā (piemēram, tropisko nakšu, sala dienu skaits u.c.). Iegūtās datu rindas tiks izmantotas arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju pielāgošanā Latvijas teritorijai. Līdz šim īstenotas vairākas sanāksmes ar kolēģiem no Norvēģijas meteoroloģijas institūta par nākotnes klimata skaitliskajiem modeļiem un to izvēli, sistemātisku kļūdu labošanu, ka arī nākotnes hidroloģisko scenāriju modelēšanu, ņemot vērā arī izmaiņas hidroloģiskajā režīmā Latvijā.
Latvijas krasta erozijas novērtēšana:
LVĢMC speciālisti veikuši uz attālinātajiem novērojumiem (Sentinel-2 satelīts) balstītās Latvijas jūras piekrastes novērojumu datu bāzes papildināšanu, ka arī uzlabojuši automātiskā satelīta datu apstrādes plūsmu. Apgūti 2021. gada jūlijā pilotpoligonā Bernātos iegūtie augstas izšķirtspējas drona attālinātie mērījumi, salīdzinot tos ar Sentinel-2 satelītu datiem, turklāt izveidots darbu plāns pilotpoligona monitoringam 2022. un 2023. gadā. Uzsākts darbs pie visas Latvijas piekrastes klasificēšanas un ūdens līnijas novietojuma iegūšanas, kā arī turpinās darbi pie metodikas verifikācijas un automatizācijas plūsmas visos pieejamajos satelītuzņēmumos
Nacionālās brīdināšanas sistēmas uzlabošana:
Nacionālās brīdināšanas sistēmas uzlabošanai veikta klimatisko datu analīze un izstrādāta datu bāze par ekstremālām hidrometeoroloģiskajām parādībām, lai turpmāk izstrādātu metodoloģiju un precizētu kritērijus hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem brīdinājumiem. Tiek definēti arī jauni kritēriji. LVĢMC eksperti izstrādā koncepciju hidrometeoroloģisko apstākļu ietekmes novērtējumam, apkopojot informāciju par faktoriem, kas pastiprina vai samazina ietekmi un apzinātas iespējas iegūt un izmantot informāciju operatīvajam darbam. Apzinātas tautsaimniecības jomas un uzņēmumi, kuri var dalīties ar datiem par novēroto hidrometeoroloģisko apstākļu ietekmi, lai tos apkopotu datu bāzē un izmantotu analīzei kopā ar hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem datiem.
Sentinel-2 satelīta uzņēmumu salīdzinājums pirms (kreisajā pusē) un pēc (labajā pusē) atmosfēras korekcijas
Ūdens līnijas noteikšanas algoritmu rezultāts Tūjas tuvumā
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Papildu informācija par projektu pieejama šeit.
Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapa – https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/137492884